Главная » Каталог

Разделы

Главная

Биология

Бухгалтерский учет и аудит

Право

Промышленность производство

Химия

Экономика

Информация

Реферат: Spros i Predlozenie

SATURS

IEVADS- 4 PIEPRASIJUMS- 5 PIEDAVAJUMS- 8 PIEPRASIJUMA UN PIEDAVAJUMA ELASTIBA- 10 NOBEIGUMS- 13 IZMANTOTAS LITERATURAS SARAKSTS- 14 IEVADS Ekonomika ar pieprasijumu saprot cilveku velesanos un gatavibu iegut sava lietosana noteiktu preci vai pakalpojumu. Cilveku velmes parversas pieprasijuma tikai tad, kad viniem ir nauda, ar ko samaksat par velamo preci. Savukart, ar piedavajumu nesaprot tas preces, kas tiek uzkratas kaut kur firmu noliktavas, bet gan pardeveju un razotaju ricibu tirgu, mainoties cenam. Pieprasijums un piedavajums ir tirgus svarigas sastavdalas, kuru svarstibas regule tirgu un nosaka razotajam ko razot, ka razot, cik razot, kam razot. Pieprasijuma un piedavajuma mijiedarbiba funkcione svarigs elements ka cena. No tas svarstibam ir atkariga pieprasijuma un piedavajuma elastiba. Studiju darba apskatiti gadijumi kados pieprasijums un piedavajums ir elastigs, neelastigs vai vienads mainoties preces cenai. Pieprasijums raksturo sakaribu starp cenam un precu daudzumu, kuru varetu nopirkt, pastavot noteiktam cenam. Tiklidz mainas precei cena, mainas ari pardotas preces apjoms. Ja cenu pazemina- tiek vairak pardots. Tadel pardeveji riko precu izpardosanas, lai atbrivotos no liekajiem precu krajumiem. Pastav virkne faktoru, kas tirgu var mainit preces pieprasijumu, piemeram, izmainas pirceju ienakumos, aizvietotajpreces cena, precu kvalitate, reklamas ietekme, jaunu precu paradisanas tirgu. Piedavajuma butiba ir tada, ka pardeveji palielinas precu piedavajumu, ja tirgus cena klus augstaka, un samazinas piedavajumu, ja tirgus cena klus zemaka. Tatad, jo augstaka ir preces cena, jo lielaka ir razotaju ieinteresetiba so preci razot un piedavat pateretajiem. Ja cenas savukart samazinas, tad razotajam zud stimuls sis preces razot un pardot. Pastav zinama sakariba – pieaugot vienam lielumam, pieaug ari otrs (cena – piedavajums), kura tiek saukta par piedavajuma likumu. Ari piedavajumam pastav virkne faktoru, kas maina to, piemeram, jaunu tehnologiju ieviesana, razosanas izmaksu limenis, nodokli, muitas noteikumi u.c.. Sava studiju darba izmantoju ari grafiskos attelus pieprasijuma un piedavajuma izmainam pie dazadam cenam, nosakot piedavajuma vai pieprasijuma elastibu. PIEPRASIJUMS Pieprasijums ir noteikta veida precu vai pakalpojumu daudzums, kuru pateretaji velas un ir spejigi nopirkt par noteiktu cenu, noteikta laika posma. Pieprasijums ir sakariba starp preces vai pakalpojuma cenu un tas iespejamo pardosanas apjomu, tas ir cenas funkcija QD n = f (Pn), kur QD n - n-ta veida precu pieprasijums, Pn – n-ta veida preces cena. Sakaribu starp preces cenu un pardosanas daudzumu var attelot tabulas vai grafika veida. 1.tabula uzraditi dati par edinasanas uznemuma pieprasijums, ieperkot gailenes.

1.tabula Visbiezak pieprasijumu attelo grafika veida, kur uz horizontalas ass pieraksta pieprasijuma apjomu un uz vertikalas ass – cenu. Cenas faktors izmaina pirceja vietu uz pieprasijuma liknes. Tas nozime pieprasijuma apjoma izmainas. Kustiba pa pieprasijuma likni izsaka apgriezti proporcionalas attiecibas starp cenu un pieprasijuma apjomu. Jo zemaka cena, jo lielaks pieprasijuma apjoms un otradi. Tada gadijuma pieprasijuma liknes virziba ir uz leju.

1.zimejums 1.zimejuma grafiski attelots uznemuma pieprasijums pec gailenem un attiecigi ari iepirksanas cena. Likne ir lejupslidosa un tas nozime, ka pazeminoties cenai, pieaug pieprasijums. Tatad, senes ir kluvusas tik letas, ka uznemumam ir izdevigi iepirkt lielakos daudzumos, neka tas bija sakuma, kad senes maksaja 0,80 Ls. Pieprasijuma butiba: ? pazeminoties kadas preces cenai, sis preces cilveki perk vairak neka tad, ja sis cenas ir augstas; pardeveji riko izpardosanu par zemakam cenam, jo zina, ka atbrivoties no liekajiem precu krajumiem ir iespejams, pazeminot cenas, nevis paaugstinot; ? noperkot vairak precu vienibu, cilveki sasniedz noteiktu vajadzibu piesatinajuma limeni, tadel katra nakama tas pasas preces vieniba dod mazaku labumu neka iepriekseja un katra nakama – vel mazaku (piemeram, otra tortes gabala esana); ? ja precem cena pazeminas, tad par saviem ikmenesa ienakumiem vai ietaupijumiem cilvekam rodas iespeja nopirkt vairak so precu, neatsakoties no citiem nepieciesamajiem pirkumiem. Pastav dazadi faktori, kas tirgu var mainit pieprasijumu: w izmainas pirceju ienakumos; w aizvietotajpreces cena (gailenes – sampinjoni, baravikas; sviestu - margarins u.t.t.); w gaume, mode, precu kvalitate; w jaunu precu paradisanas tirgu; w precu pardosana uz kredita, lizingi; w inflacija; w nodoklu izmainas u.t.t.

Pieaugot pirceju ienakumiem, pieprasijuma apjoms pec vairuma precu pieaug, un otradi, samazinoties pirceju ienakumiem, sis preces perk mazak. Sadas preces sauc par normalprecem (sk.2.zimejumu). 2.zimejums Bet ta tas nav ar visam precem. Ja ienakumi parsniedz noteiktu limeni, pateretaji var mazak pirkt piemeram sojas konfektes, kas ir letakas, bet var atlauties pirkt sokolades konfektes, kas ir dargakas. Aizvietotajpreces ir preces, kuras var lietot kadas citas preces vieta, piemeram, sviestu var aizstat ar margarinu. Ja pieaugs sviesta cena, cilveki vairak pirks margarinu, lidz ar to pieprasijums pec margarina pieaugs, bet pec sviesta – samazinasies. Pircejam ir briva iespeja izveleties preci, un ja cenas ir vienadas lidzigam precem, tad izvele bus par labu kvalitativakai, modernakai vai reklametakai. Piemeram, no vienada auduma uzsutas divas kleitas, cena vienada, modeli vienadi, bet susanas kvalitate atskiras, tad izvele bus par labu kvalitativak uzsutajai kleitai. Ari jaunu precu paradisanas tirgu piesaista pirceju uzmanibu, jo rada pirceja zinkari, ceribu, ka tas bus kaut kas labaks, neka parasti pirktais. Ari pieaugot tirgus apjomam, pieaug ari pieprasijums un otradi. Mainoties iedzivotaju skaitam, mainoties transporta sistemai var mainities tirgus apjoms, kas protams iespaidojas uz pieprasijumu. Piemeram, kurorta ciematina pie juras, kur uz savam vasarnicam vasara sabrauc atputnieki, veikala pieaug pieprasijums pec dazadam partikas precem, pirmas nepieciesamibas precem, bet ziema, kad laika apstakli vairs nelauj dzivot vasaras majinas, iedzivotaju skaits ir samazinajies un tatad, ari nav pirceju, kas ieperkas saja veikalina un nav pieprasijuma pec precem. Butiski ietekme pieprasijumu ari pirceju prognozes (pamatotas vai nepamatotas) par iespejamam cenu izmainam kadai precei, par naudas reformam, valdibas lemumiem u.t.t. Piemeram, par kartupelu cenam, jo pavasari un vasara specigo lietusgazu rezultata, rudeni bija slikta kartupelu raza, kartupeli lidz pavasarim var nepietikt, tapec daudzi savlaicigi jau rudeni iepirka lielakus krajumus par letakam cenam. Salidzinajuma ar pagajuso gadu, kadai zemnieku saimniecibai pieprasijums pec kartupeliem ir lielaks, pat neskatoties uz to, ka sogad cena ir augstaka neka par kadu kartupeli tika tirgoti pagajusa gada. PIEDAVAJUMS Piedavajums ir noteikta veida precu daudzums, kuru razotaji (pardeveji) velas un ir spejigi sarazot un piedavat pardosanai tirgu par noteiktu cenu noteikta laika posma. Sakariba starp preces cenu un pardosanai piedavato precu apjomu (piedavajumu) var attelot tabulas vai grafika veida. 2.tabula doti dati par kada uzpirceja gailenu daudzumu, kuras tiks piedavatas partikas parstrades uznemumiem, atkariba no sis preces cenas.

2.tabula 3.zimejums Grafika redzams, ka lidz ar cenas pieaugumu klust lielaks ari piedavato precu apjoms. Piedavajums ir cenas funkcija QS n = f (Pn), kur QS n - n-ta veida precu piedavajums, Pn – n-ta veida preces cena. Tapat ka pieprasito precu apjomu, ari piedavato precu apjomu ietekme virkne citu faktoru: w jaunu tehnologiju ieviesana; w razosanas izmaksu limenis; w nodokli; w muitas noteikumi; w investiciju iespejamiba; w kredita procentu likmes; w razotaju (pardeveju) skaits. Piemeram, tehnologijas pilnveidosana dos iespeju paaugstinat razosanas efektivitati, kas nozime – razot produkcijas vienibu ar mazaku resursu paterinu. Tadejadi, pastavot dotajam resursu cenam, samazinasies razosanas izmaksas un pieaugs razosanas apjoms. Piedavajumu iespaido ari razotaju skaits – jo vairak firmu razos preci, jo lielaks bus precu piedavajums un otradi. Kreditu procentu lielums ietekme razosanu un piedavajumu, jo parasti iegadajoties tehnologijas precu razosanai, tiek nemts aiznemums no bankas, un ja, pieaug kredita procents, tehnologijas klust dargakas un mazak pieejamas. PIEPRASIJUMA UN PIEDAVAJUMA ELASTIBA Dazadu lielumu iedarbiba uz pieprasijumu un piedavajumu uz dazadam precem var but atskiriga. So lielumu iedarbibas apjomu var noteikt aptuveni pec liknes kapuma. Jo lezenaka likne, jo preces pieprasijuma (piedavajuma) izmainas, ietekmejosajam lielumam mainoties, ir lielakas. Tacu sads iedarbibas noteiksanas veids nav precizs, tapec ka likne dazados tas posmos var but ar atskirigu kapumu, turklat dazadas preces uz ietekmejoso lielumu reage dazadi. Tapec ir nepieciesams ietekmejoso lielumu iedarbibas mers, kas der visam precem un lauj tas savstarpeji salidzinat. Sads mers ir elastiba. Elastiba ir viena mainiga lieluma reakcijas mers uz cita mainiga lieluma izmainam. Pieprasijuma elastiba atkariba no cenas ir pardoto precu apjoma relativas izmainas atkariba no cenas relativajam izmainam. Pieprasijums ir elastigs, ja dotas procentualas cenas izmainas rada lielakas procentualas pieprasijuma izmainas. Piemeram, ja cena samazinas par 4%, bet pieprasijums pieaug par 8%. Pieprasijums ir neelastigs, ja dotas procentualas cenas izmainas rada mazakas procentualas pieprasijuma izmainas. Piemeram, ja cena samazinas par 4%, bet pieprasijums pieaug tikai par 1%. Vienadi elastigs pieprasijums ir tad, ja dotas procentualas cenas izmainas izraisa tadas pasas procentualas izmainas. Piemeram, ja cena samazinas par 4% un ari pieprasijums pieaug par 4%. Elastibas kvantitativais mers ir elastibas koeficients (E), kuru nosaka sadi: Pieprasijuma apjoma pieaugums (%) E = Cenas samazinasanas (%) jeb

Kur E elastibas koeficients, ∆ Q – pieprasijuma apjoma izmainas, Q - sakotnejais pieprasijums, ∆ P – cenas izmainas, P - sakotneja cena. Stingru noteikumu attieciba uz faktoriem, kas nosaka pieprasijuma elastibu nav, tomer var minet dazus praktiskai darbibai lietderigus elastibu ietekmejosus faktorus: w Aizstajamiba. Jo tirgu vairak pieejami attieciga produkta aizstajeji, jo pieprasijums pec si produkta ir elastigaks. w Pirmas nepieciesamibas preces un luksusa prieksmeti. Pieprasijums pec pirmas nepieciesamibas precem parasti ir neelastigs, pieprasijums pec luksusa precem ir elastigs. w Preces ipatsvars pateretaja budzeta. Jo lielaks preces ipatsvars pateretaja budzeta, jo lielaka ir pieprasijuma elastiba; w Laika faktors. Jo lielaks ir laika posms lemuma pienemsanai, jo pieprasijums ir elastigaks. Piedavajuma elastiba ir piedavajuma reakcijas mers atkariba no cenas izmainam. Piedavato precu apjoma izmainas (%) Es = Cenu samazinasanas (%) jeb

, kur Es – piedavajuma elastibas koeficients; ∆Qs - piedavatas preces apjoma pieaugums; Qs - sakotnejais piedavajums; P - sakotneja cena. Atkariba no ta, vai piedavajuma apjoma procentuala palielinasanas ir lielaka, mazaka vai vienada ar attiecigajam cenu procentualajam izmainam, izskir elastigu, neelastigu un vienadelastigu piedavajumu. Svarigs faktors, kurs butiski ietekme piedavajuma elastibu, ir laiks, kads ir razotaja riciba, lai reagetu uz produkta cenas izmainam. Jo razotajam vairak laika, lai piemerotos cenas izmainai, jo vairak mainisies razosanas apjoms un jo elastigaks ir piedavajums. To nosaka tas, ka razotaja reakcija uz cenu ir atkariga no resursu parplusanas iespejam no vienas nozares otra. Bet resursu parplusanai ir nepieciesams laiks. NOBEIGUMS Pieprasijuma un piedavajuma analize ir svarigs instruments, kas dod iespeju izprast daudzus ekonomiskos procesus: ka socialie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekme tirgus cenas, ka valdibas lemumi, nodokli un subsidijas, muitas tarifi un kvotas ietekme razotaju un pateretaju. Petot pieprasijuma un piedavajuma mijiedarbibu, izzinam tirgus mehanisma darbibu, ka sis mehanisms nosaka razosanas apjomus un cenas. Pieprasijumu nedrikst identificet ar vajadzibu, jo si vajadziba parvertisies par pieprasijumu, ja bus nepieciesama naudas summa iegadei. Gan pieprasijums, gan piedavajums ir atkarigs no daudziem ietekmejosiem lielumiem un dala no tiem patstavigaja studiju darba ir uzskaititi. Pieprasijumam ir normala reakcija, ja preces cenai pieaugot, pieprasijums pec sis preces samazinas. Savukart piedavajuma reakciju uzskata par normalu, ja preces cenai paaugstinoties (pazeminoties), piedavajuma apjoms ari paaugstinas (pazeminas). Sakariba starp preces cenu un pieprasijumu vai piedavajumu grafiski attelota studiju darba 1. un 3. zimejumos. Piemeram, palielinoties majsaimniecibas ienakumiem, preces pieprasijumam ir verojami sadi parmainu varianti: normalai (augstvertigai) precei pieaug, bet mazvertigai precei samazinas. Galvenie lielumi, kas ietekme pieprasijumu ir sadi: Pieprasitas preces cena, citas preces cena, pateretaju ienakumi. Elastiba ir viena mainiga lieluma reakcijas mers uz cita mainiga lieluma izmainam. Elastibas lielumu raksturo koeficients. Ja ta absoluta nozime ir lielaka par vienu, tad pieprasijums (piedavajums) ir elastigs, ja mazaka par vienu, tad tas ir neelastigs. Pieprasijums ilga laika parasti ir elastigaks neka isa laika, jo pateretajs dargak kluvuso preci aizstaj ar letaku preci. Elastibu veidi un elastibu ietekmejosie faktori apskatiti studiju darba 11.lpp. Ja pieprasijums ir elastigs, tad, lai palielinatu kopejos ienakumus, cena ir japazemina, bet, ja pieprasijums ir neelastigs, cenu pazeminot, kopejie ienakumi samazinasies. Tatad, lai pareizi veidotu cenu politiku, uznemejam ir jazina, vai pieprasijums ir elastigs vai neelastigs. IZMANTOTAS LITERATURAS SARAKSTS 1. Gods U. Mikroekonomika I. Biznesa augstskola Turiba, Riga 2000.-135 lpp.; 2. Nespors V. Ievads mikroekonomikas teorija. Rigas Tehniska universitate, Riga 1996. – 129 lpp.; 3. Nespors V., Ruperte I., Saulitis J. Mikroekonomika. Kamene, Riga 2000.- 132 lpp.; 4. Olevskis G. Mikroekonomika. Latvijas tautsaimniecibas vaditaju un specialistu instituts, Riga 1997.- 115 lpp.; 5. Skapars R. Mikroekonomika. Latvijas Akademiska biblioteka, Riga 1995.-249 lpp.